Ekonomikas maģistrs, finansists, Latvijas patriots, politiķis, www.visulatvijai.lv
Maksātnespēja un tā saucamie Spekulanti
Posted by Ģirts Lapiņš on June 30th, 2010
Pēc kārtējās diskusijas plašsaziņas līdzekļos par Maksātnespējas likuma jautājumu, vēl arvien neesmu sapratis argumentāciju, kādēļ tā saucamie
Spekulanti nav pelnījuši iespēju bankrotēt Latvijā?
Kas ir „Spekulants”, jeb kāds ir šāda cilvēka profils? Valsts prezidents atgrieza Maksātnespējas likumu otrreizējai caurlūkošanai, lai nošķirtu „spekulantu” un vienīgā mājokļa kredītņēmēju, ar papildus ierobežojumiem, piemēram, kredīta summa. Tad kas ir šie cilvēki, kas ir nopirkuši vairāk kā 1 nekustamo īpašumu? Liela daļa bija cilvēki ar augstiem ienākumiem – darba algas vai uzņēmējdarbības formā, jo savādāk taču bankas nedodu aizdevumu vairākiem nekustamajiem īpašumiem. Tātad tie ir aktīvi un uzņēmīgi cilvēki, kas ir profesionāļi savā jomā. Un ko nozīmē vairāk kā 1 nekustamais īpašums – kā atšķirt, ka šis aktīvais cilvēks ar augstiem ienākumiem nopirka otru īpašumu kādam savas ģimenes loceklim (vecākiem), jo banka tiem nedeva aizdevumu kā pensionāram vai bezdarbniekam?
Un kādēļ viņam neļaut bankrotēt Latvijā? Viņš zaudē savus īpašumus, viņam ir jāmaksā kāda noteikta summa bankai tuvākos gadus – tas ir viņa sods par neveiksmīgām darbībām, bet jautājums ir par to kur sākas bankas atbildība? Katrā bankā strādā augstākā līmeņa profesionāļi, kas prognozēja vasts ekonomisko attīstību, nekustamo īpašumu tirgus attīstību un izvērtēja katra cilvēka spēju atdot aizņēmumu, bet sanāk, ka kredītņēmējs & „spekulants” zaudē visus īpašumus un nokļūst ilgtermiņa „verdzībā”, savukārt bankas pieturot nekustamos īpašumus, kas tagad ir populāra stratēģija zviedru bankām, beigās nopelna uz īpašuma paaugstināšanās un kredītņēmēja „mūžīgo” maksājuma rēķina.
Ko darīt šim aktīvajam cilvēkam, kas tiek nosaukts par spekulantu? Ja šeit viņam cilvēcīgā veidā bankrotēt neļauj, tad vienīgā iespēja atliek braukt bankrotēt uz Lielbritāniju, kur to var izdarīt 1 gada laikā, ar nelielām izmaksām – personai ir jākļūst par rezidentu, ir jānostrādā tur vismaz seši mēneši, kā arī jābūt ekonomiski aktīvam turpmāko gadu. Būtiski ir tas, ka šajā laikā faktiski ir jāatrodas tur, kas nozīmē, ka saikne ar Latviju tiek mazināta un esmu diezgan pārliecināts, ka liela daļa šo cilvēku paliks Lielbritānijā vai dosies uz kādu citu valsti pēc bankrota procedūras pabeigšanas.
Viss taču ir ļoti vienkārši – ļaujot bakrotēt „spekulantiem” Latvijā, mēs:
=> Noturam aktīvus cilvēkus Latvijā, kas ņemot vērā patreizējo emigrācijas vilni un demogrāfisko bedri ir mūsu virsuzdevums;
=> Radam ieņēmumus Latvijas, nevis Lielbritānijas valsts budžetā;
=> Potenciāli piesaistam cilvēkus no citām valstīm, lai tie bankrotētu Latvijā, ja likums būs pietiekoši konkurētspējīgs salīdzinot ar citām valstīm – tātad potenciāli tas ir eksports – ieņēmumi LV budžetā un darbs tiesu izpildītājiem, kā arī šo ārzemnieku atstātā nauda, kamēr viņi izietu bankrota procedūru Latvijā.