Vadošo politisko partiju pārstāvji, kas kandidē 10.Saeimas vēlēšanās, sola kopējo nodokļu slogu nepalielināt, taču partijām padomā ir iekšējas nodokļu sistēmas pārmaiņas, lai nodokļu slogs vairāk gultos uz patēriņu, nevis uz darbaspēku.

ZZS deputātu kandidāts 10.Saeimas vēlēšanām Armands Krauze (no kreisās), ekonomikas ministrs Artis Kampars un “Visu Latvijai!”/”TB/LNNK” deputātu kandidāts Ģirts Lapiņš. Foto: LETA

Biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), apvienības “Vienotība”, “Visu Latvijai! – TB/LNNK” un “Par labu Latviju” pārstāvji bija vienisprātis, ka kopējo nodokļu slogu palielināt nedrīkst, taču nodokļu sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas, kas ļautu mazināt darbaspēka nodokļus, bet lielāks slogs gultos uz nekustamo īpašumu un patēriņu.

Armands Krauze, kurš vēlēšanās kandidē no ZZS saraksta, atzina, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks vēlas ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kuram slieksnis būtu 1000 lati. Šāds nodoklis tiktu ieviests pakāpeniski, paralēli ceļot arī neapliekamo minimumu, tādējādi veidojot sociāli taisnīgāku nodokļu sistēmu.

Savukārt uz drošības risinājumu kompānijas”G4S” valdes priekšsēdētāja Edgara Zālīša jautājumu, vai ZZS ir rēķinājuši, kāds no tā būtu fiskālais ieguvums un uz cik cilvēkiem tas attieksies, Krauze nemācēja precīzi atbildēt, bet viņam palīgā steidza Mārtiņš Zemītis no politiskās apvienības “Par labu Latviju” (PLL), kurš informēja, ka virs 1000 latiem algu Latvijā saņemt tikai aptuveni 5% cilvēku un progresīvā IIN ieviešana nedotu pat papildu miljonu latu.

“Ja tas dotu miljonu, tad sanāk, ka neapliekamo minimumu var celt par latu. Tad tā arī vajag pateikt – ieviešot progresīvo ienākumu nodokli ar slieksni 1000 lati, par vienu latu varam pacelt neapliekamo minimumu,” uz konkrētību programmās aicināja Zālītis.

Arī mēbeļu ražotāja un pārdevēja SIA “Daiļrade koks” valdes priekšsēdētājs Andris Jansons norādīja, ka ir populistiski teikt, ka tiks ieviests progresīvais IIN vai ar lielākiem nodokļiem tiks apliktas bagāto mājas, jo galvenais ir kopējais piedāvājums nodokļu politikā, kas diemžēl partiju programmās ir grūti atrodams.

Ekonomikas ministrs un “Vienotības” pārstāvis Artis Kampars pauda stingru pārliecību, ka nodokļu slogs, kopējo līmeni nepaaugstinot, ir jāpārdala no darbaspēka uz nekustamo īpašumu un patēriņu, kur joprojām Latvijā esot vieni no zemākajiem nodokļiem Eiropā. “Nodokļu slogs darbaspēkam ir jānolaiž zemāk, bet diemžēl to nāksies kompensēt citur,” sacīja Kampars.

“Vai šis stāsts par luksusa precēm un nekustamo īpašumu ir modelēts? Vai ir rēķināts, cik cilvēki to būs spējīgi samaksāt? Finanšu ministrija teic, ka viņi iet politiķu pavadā, bet, kopējot kaut ko no citiem un situāciju nemodelējot, visu laiku nākas secināt, ka nesanāk. Uzņēmēji arī grib plānot savu darbu, bet visu laiku sanāk, ka pielāgojamies,” skeptisks par ministra teikto bija SIA “RRB celtniecība” valdes priekšsēdētājs Normunds Štāls.

“Normāli visā pasaulē uzņēmēji tiešām maksā mazāk, bet no otras puses – esam Eiropas Savienības valsts ar ļoti lielu sociālo atbildību pret saviem iedzīvotājiem. Pastāv ļoti lieli izaicinājumi, kā sabalansēt nodokļu likmes ar ekonomisko attīstību. Nav universāla modeļa, bet jābūt diskusijai, kādu ceļu ejam. Tajā brīdī, kad sākam runāt par to, ka nodokļi jāpārliek uz nekustamo īpašumu, parādās partijas, kas pasaka “nē”,” argumentēja Kampars.

Savukārt “Visu Latvijai! – TB/LNNK” (VL-TB/LNNK) pārstāvis Ģirts Lapiņš apliecināja, ka VL-TB/LNNK iestājas pret jebkādām krasām pārmaiņām, bet ir nepieciešami precīzi risinājumi, kas būtu virzīti uz divām lietām – jāveicina konkurētspēja, nodokļus no darbaspēka pārceļot uz kapitālu, bet no otras puses – esot jābūt sociālajai atbildībai.

Balstoties uz šiem principiem, programmā VL-TB/LNNK esot definējusi skaidrus veicamos uzdevumus, piemēram, tiek piedāvāts progresīvais uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN), kas attiektos uz uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 25 miljoniem latu, un tiem UIN būtu nevis 15%, bet 25%.

Pēc Lapiņa teiktā, tā papildus varētu gūt desmitiem miljonu latu. Otra problēma, ko VL-TB/LNNK redz, ir tā, ka banku meitasuzņēmumi patlaban aktīvi uzpērk nekustamos īpašumus, bet tie stāv tukši. Programmā partija esot ierakstījusi, ka šādiem īpašumiem nodoklis būtu jāpiemēro divkāršā, varbūt pat trīskāršā apmērā, jo, uzpērkot īpašumus, tiek mākslīgi iesaldēts nekustamo īpašumu tirgus un turētas augstas cenas.

“Nozare.lv” uz politiķu diskusiju ar uzņēmējiem bija aicinājusi arī “Saskaņas centra” pārstāvi, kas neieradās.