Šodien izlasīju Sanitas Jembergas rakstu nedēļas žurnālā IR par laikrakstu Dienu un secinu, ka nekas nav mainījies jau veselu gadu – tiek metodiski uzbrukts kaut kādam iedomātam ienaidniekam bez jebkādas loģikas un racionalitātes. Jembergas „izmeklēšanas” raksts ir pilns ar dažādiem uzvārdiem, notikumiem, bet pēc būtības NEKAS nav pateikts – ne par to kam tad galu galā pieder laikraksts – Aivaram, Andrim, Aināram, visiem trim, Roulendam, Bonieram, kādam citam, ne sniegti kādi pierādījumi, kas pamato viedokli.

Lakraksts Diena ir privāts uzņēmums, kura pamatmērķis, tāpat kā jebkuram citam privātam uzņēmumam, ir peļņa. Ja ir peļņa tad uzņēmuma īpašnieki ir priecīgi un pelna naudu ar savu biznesu. Ja ir zaudējumi, tad īpašnieki meklē risinājumus un tur ir tikai 2 varianti – likvidēt biznesu vai veikt izmaiņas. Jā, jā, likvidēt biznesu, ja redz, ka pārskatāmā nākotnē naudu nopelnīt nevar, ir īpašnieka tiesības, tādēļ man nav saprotama histērija, ka hipotētiska likvidācija tiek pasludināta par noziegumu. Otrs variants – izmaiņas – un tās var veikt gan vadībā, gan arī nomainot galveno redaktoru vai vispār nomainot visus žurnālistus. Pēc īpašnieka brīvas izvēles.

Read the rest of this entry »

Interesanta intervija par medijiem un kā tie mainas.

Arvils Ašeradens @ http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/laiks_sabiedriskajam_medijam_aseradens/

_________________________

Jūs Dienu esat atstājis pietiekami izdevīgā brīdī, kad preses bizness redzami iet uz leju.

Nenoliedzami ir situācija, kad pēkšņi tiec katapultēts no lidmašīnas, kura nebūt nelido stabili, bet atrodas zināmās turbulencēs. Protams, situācija ir zināma komforta zona man, kad uz visu varu paskatīties no malas, neuzņemoties vairs konkrētu atbildību par vienu vai otru procesu.

Tad drukātā prese patlaban ir nonākusi sarežģītā situācijā?

Jā, situācija ir nenormāli sarežģīta, jo notiek fundamentāla mediju vides izmaiņa. Te ir divas ārkārtīgi svarīgas komponentes. Pirmā ir mediju ainavas reāla izmaiņa, kas sākusies jaunu mediju tehnoloģiju attīstības rezultātā. Notiek mediju auditoriju fragmentēšanās. Mēs redzam tādus mega medijus kā Youtube, Facebook, Twitter, — viņi ir tīkls un satīklošanās iespējas ir bezgalīgas. Visi var skatīties vienu attēlu vai vienu failu, ko medijs piedāvā, bet tajā pašā laikā notiek pretējs process — arvien vairāk bezgalīgu skaitu failu skatās arvien mazāks skaits cilvēku. To saliekot kopā, varam teikt, ka notiek auditorijas fragmentēšanās ārkārtīgā ātrumā.

Auditorija fragmentējas arī drukātajā vidē, jo katrs tagad var atrast kaut ko, kas viņu specifiski interesē. Kādēļ lai es skatītos kaut ko lielu vienu? Tas vairs šodien nav seksīgi. To īpaši redzam pie avīzēm, kas ir tipisks vispārējo interešu medijs. Līdzīgi arī žurnālu pasaulē. Ja šajā brīdī nišas žurnāls, piemēram, Ilustrētā Zinātne rullē, tad vispārējas intereses žurnāliem sāk klāties arvien grūtāk, līdzīgi ar televīzijām. Auditorijas jaunā uzvedības modeļa dēļ notiek līdzšinējo biznesa modeļu erozija.

Dienas piemērs — bizness strādā, ja no kapitāla vai apgrozījuma ir noteikta atdeve. Bija skaidrs, ka nākamajos 3—5 gados vairāk nekā 8% no apgrozījuma būs grūti sagaidīt. Ir jāpārvar krīze, ir jāatkopjas, un naudas ir relatīvi maz. Iemesls — reklāma sāk meklēt jaunus veidus, kur naudu investēt, un līdzšinējie biznesa modeļi vairs nestrādā. Un mediju tirgus meklē jaunus modeļus.

Read the rest of this entry »