Interesanta intervija ar Sarmīti Ēlerte – par medijiem, par 90′tajiem, par nacionālismu, par politiku.

@ http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/elerte_nak/

___________________________

Vai Jūs pavisam esat aizgājusi no medijiem un ir sācies kāds jauns posms?

Jā, noteikti. No medijiem es noteikti esmu aizgājusi. Es Dienā biju 18 gadus, un tas, man liekas, ir cienījams laiks. Un es domāju, ka, lai dzīve būtu krāsaināka, ir vērts domāt par dažādām pieredzēm.

Vai Sarmīte Ēlerte ir sapratusi, ka ar žurnālistiku šajā valstī nevar ietekmēt procesus?

Nē, es tam nepiekrītu. Es domāju, ka ar žurnālistiku var ietekmēt procesus un Latvija būtu bijusi pavisam citādāka, ja nebūtu neatkarīgu un ietekmīgu mediju. Lai kā mēs sūdzētos par to, kas Latvijā nav kārtībā, tā būtu daudzkārt sliktāka un pat grūti prognozējami — kāda, ja nebūtu mediju ietekmes un, nekautrēšos sakot, arī Dienas ietekmes. Īpaši pirmajos desmit gados, kad Diena bija diezgan unikāls sabiedrības balss arī tā iemesla dēļ, ka pilsoniskā sabiedrība tikai veidojās. Iespējams, mēs deviņdesmito gadu vidū būtu izvēlējušies proaustrumniecisko virzienu, mēs, iespējams, nebūtu gatavi iestāties Eiropas Savienībā. Vēsture ir viltīga un mulsinoša, jo rada iespaidu it kā viss ir noticis tā, kā vajadzējis notikt. Bet patiesībā katrs punkts vēsturē ir beigas daudzām iespējām, tam, ka notikumi varēja attīstīties pavisam citādāk. Vēsture nav likumsakarību kopums, bet kaut kas, ko veido cilvēki. Cilvēki un mediji veidoja to, ka Latvija ir lielās izvēles pareizi izdarījusi.

Un Jūs jutāt, ka Diena ietekmēja šos procesus?

Jā, tieši tā.

Read the rest of this entry »

Interesanta intervija par medijiem un kā tie mainas.

Arvils Ašeradens @ http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/laiks_sabiedriskajam_medijam_aseradens/

_________________________

Jūs Dienu esat atstājis pietiekami izdevīgā brīdī, kad preses bizness redzami iet uz leju.

Nenoliedzami ir situācija, kad pēkšņi tiec katapultēts no lidmašīnas, kura nebūt nelido stabili, bet atrodas zināmās turbulencēs. Protams, situācija ir zināma komforta zona man, kad uz visu varu paskatīties no malas, neuzņemoties vairs konkrētu atbildību par vienu vai otru procesu.

Tad drukātā prese patlaban ir nonākusi sarežģītā situācijā?

Jā, situācija ir nenormāli sarežģīta, jo notiek fundamentāla mediju vides izmaiņa. Te ir divas ārkārtīgi svarīgas komponentes. Pirmā ir mediju ainavas reāla izmaiņa, kas sākusies jaunu mediju tehnoloģiju attīstības rezultātā. Notiek mediju auditoriju fragmentēšanās. Mēs redzam tādus mega medijus kā Youtube, Facebook, Twitter, — viņi ir tīkls un satīklošanās iespējas ir bezgalīgas. Visi var skatīties vienu attēlu vai vienu failu, ko medijs piedāvā, bet tajā pašā laikā notiek pretējs process — arvien vairāk bezgalīgu skaitu failu skatās arvien mazāks skaits cilvēku. To saliekot kopā, varam teikt, ka notiek auditorijas fragmentēšanās ārkārtīgā ātrumā.

Auditorija fragmentējas arī drukātajā vidē, jo katrs tagad var atrast kaut ko, kas viņu specifiski interesē. Kādēļ lai es skatītos kaut ko lielu vienu? Tas vairs šodien nav seksīgi. To īpaši redzam pie avīzēm, kas ir tipisks vispārējo interešu medijs. Līdzīgi arī žurnālu pasaulē. Ja šajā brīdī nišas žurnāls, piemēram, Ilustrētā Zinātne rullē, tad vispārējas intereses žurnāliem sāk klāties arvien grūtāk, līdzīgi ar televīzijām. Auditorijas jaunā uzvedības modeļa dēļ notiek līdzšinējo biznesa modeļu erozija.

Dienas piemērs — bizness strādā, ja no kapitāla vai apgrozījuma ir noteikta atdeve. Bija skaidrs, ka nākamajos 3—5 gados vairāk nekā 8% no apgrozījuma būs grūti sagaidīt. Ir jāpārvar krīze, ir jāatkopjas, un naudas ir relatīvi maz. Iemesls — reklāma sāk meklēt jaunus veidus, kur naudu investēt, un līdzšinējie biznesa modeļi vairs nestrādā. Un mediju tirgus meklē jaunus modeļus.

Read the rest of this entry »