Šodien mani tiešām ļoti satrauca viens raksts: Līva Melbārzde @

http://www.db.lv/a/2009/07/01/Eksperti_Tautas_partija?ref=newsletter

«Oranžie», iespējams, nolēmuši izspēlēt 1995. gada scenāriju, gatavojot Andra Šķēles atkalparādīšanos uz politiskās skatuves «glābēja» lomā, raksta Telegraf. Pēc aptaujāto ekspertu domām, ļoti veiksmīgi savu lomu šajā sakarā spēlē ekspremjers Aigars Kalvītis, par kura izteikumiem, ka viņš atstājis 2007. gadā valsti vislabākajā finanšu kārtībā, Db.lv 30. jūnijā jau rakstīja. «Pieņemu, ka Kalvītis jūtas izbijies, jo nedzīvo uz Marsa un viņam tagad par katru cenu cilvēkiem ir jāiestāsta, ka ne jau viņš noveda valsti līdz bankrotam,» atzinis politologs Aigars Freimanis. «Domāju, ka «oranžie» nolēmuši atcerēties 1995. gadu. Paralēles ar esošo situāciju, protams, var vilkt. Toreiz nobankrotēja Banka Baltija, tauta kļuva nabadzīga, bet pēkšņi parādījās Andris Šķēle baltā zirgā… Tomēr, manuprāt, situācija pašos pamatos šobrīd ir atšķirīga, līdz ar to Tautas partijas iespējamais projekts par Andra Šķēles triumfālo atgriešanos ir diezgan riskants,» tā A. Freimanis.

«Kalvītis spīdoši spēlē, lai sagatavotu sabiedrību Šķēles atnākšanai,» uzskata arī politoloģe Ilze Ostrovska. «Viss kā pēc notīm — Tautas partija visā nopietnībā gatavojas uzvarēt nākamā gada Saeimas vēlēšanās. Tomēr viņu optimisms un iespējas balstās uz visai nedrošiem pamatiem. Viņi nenovērtē reālo situāciju valstī. Lai nu kā, Tautas partijai vairāk nav ko zaudēt, tāpēc viņi spēlē uz visu banku, bet viņu galvenais trumpis ir Andris Šķēle…,» tā I. Ostrovska.

Read the rest of this entry »

Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu
K. Jančevska, L. Lapsa
Sia Baltic Screen, 04/03/2008

Vēlreiz pārlasīju šo grāmatu. Grāmata tiešām ir ļoti, ļoti laba. Mums tomēr ir jāzin savi „varoņi”, cilvēki, kas nopri(h)vatizēja Latviju un cilvēki, kas savā laikā veidoja koruptīvo vidi, kas arī ir viens no iemesliem mūsu patreizējai dziļajai dižķibelei. Un zināt kādas bija viņu personīgās īpašības, kādi cilvēki bija apkārt, kādas pri(h)vatizācijas shēmas izmantoja un vienkārši interesantas lietas, kas pasaka ne tikai par šiem cilvēkiem, bet arī par procesiem valstī tajā laikā. Protams, zemāk izkonspektētajos fragmentos es iekļāvu tikai lietas, kas man personīgi likās interesantas un bez šiem fragmentiem grāmatā ir arī daudz kā cita interesanta.

Post-factum var pateikt 3 savā ziņā banālas, tomēr būtiskas lietas par Šķēli:

1.    Šķēle nav biznesmenis. Nekad nav bijis (radītās darba vietas viņa tiešā vadībā = 0). Un visticamāk nekad arī nebūs. Parasts pri(h)vatizators;
2.    Tautas partiju mēs nekad nevaram uzlūkot kā kaut ko atrautu no Šķēles kunga. Vienalga kādi paziņojumi izskan, par to, ka viņš ir pagājis malā. Līdz galam viņš nekad nepaies, jo viņa pašizpausme ir nevis caur ģimeni, darbiem, naudu, bet tieši caur varu. Un nekas cits tā to nenodrošina, kā paša izveidota, ietekmīga partija. Tautas partija gan ir morāli bankrotējusi, kur faktiskais bankrots būs pēc Saeimas vēlēšanām, tādēļ nav zināms ko un kā Šķēles kungs darīs tālāk politikā, bet tas, ka darīs, tas ir skaidrs. Skatīsimies.
3.    Pilnīgi banāli, bet tomēr – informācija, kuru ir izplatījis Šķēle vai viņa PR – lielākoties ir bijuši meli. Tādēļ principā mēs varam pilnībā ignorēt jebko, ko saka Šķēle, jo arī tie ir meli.

Read the rest of this entry »