Vienkārši interesants raksts/ intervija ar Ēriku Stendzenieku par LPP/LC un Šlesera reklāmas kampaņu, ko arī pārpublicēju no 7guru.lv

@ http://www.7guru.lv/news/nozareszinas/article.php?id=54587

Mēnesi pēc pašvaldību un EP vēlēšanām Ēriks Stendzenieks atzīst, ka LPP/LC bija apjomīgākā kampaņa, kādu jebkad ir radījis.

«Lai kampaņu vērtē citi, es pastāstīšu, kā mēs to radījām, kas tajā bija unikāls un kādēļ tā darbojās,» saka Stendzenieks.
Ērika Stendzenieka stāsts par LPP/LC priekšvēlēšanu kampaņu.

Trīs stūrakmeņi

Divus mēnešus pirms vēlēšanām Arnis Kaktiņš iepazīstināja LPP/LC ar tā brīža situāciju. Viņa vārdi tobrīd bija: «Negribu biedēt, bet jūsu izredzes pārvarēt 5 % barjeru Rīgā ir, maigi izsakoties, niecīgas.» Veiktajā pētījumā bija tikai divi izteikti līderi – Nils Ušakovs un Ģirts – Valdis Kristovskis. Kā arī Aivars Lembergs Ventspilī. Nedz Ainārs Šlesers, nedz Ivars Godmanis neuzrādīja nekādas pazīmes uz veiksmi.

Partijai jau īsti nebija ko zaudēt, tāpēc vienkārši paņēmu flomāsteru un uz tāfeles uzzīmēju trīs kampaņas stūrakmeņus: drosme, humora izjūta un patiesums.

Drosme nozīmē, ka visu, ko darām, mēs darām par 110 %. Ejam līdz galam un uz visu banku. Ja vajag, tad riskējam.
Humora izjūta nozīmē to, ka, ironizējot par sevi, mēs jau iepriekš izsitam no rokām ieročus visiem iespējamiem apsmējējiem. Šlesers: «Tas nekas, ka mans ģīmis ir uz trijnieku. Toties programma – uz 10 +.» Tas nozīmē, ka gan Šlesers, gan Godmanis ir pietiekami spēcīgas personības, lai spētu par sevi jokot. Diemžēl pārsvarā šī īpašība latviešiem ir amputēta.
Patiesums nozīmē, ka mēs neizliekamies par tiem, kas neesam. Jā, Šlesers nav lielākais filozofs vai inteliģents. Toties viņš ir rukātājs.

Read the rest of this entry »

Vēlēšanas šo sestdien beidzās, tādēļ arī mans personīgais viedoklis par to kas īsti notika, jeb lielākie uzvarētāji un lielākie zaudētāji. Tākā es pats biju personīgi iesaistījies tieši Rīgas Domes vēlēšanās un tas ka Rīga = 1/2 Latvijas, tad fokusēšos uz Rīgas vēlēšanām un kā tas ietekmēs partijas.

Lielākie uzvarētāji:

Nebūšu oriģināls, jo skaidrs ka uzvar tas, kurš iekļuvis RD. Tomēr man šķiet svarīga viena nianse – uzvar tas kurš veido koalīciju, tātad:

[1] Saskaņas Centrs – ar salīdzinoši niecīgiem resursiem pārliecinoši triumfēja. Un interesantākais ir tas ka arī salīdzinoši daudz Latvieši par SC balsoja;

[2] Šlesers – tas vai ieguldītā nauda bija adekvāta rezultātam, tas ir cits stāsts, tomēr Šlesers kā vienīgais no pozīcijas partijām iekļuva RD + pat ļoti iespējams būs nākamais RD vadītājs;

[3] Kristovskis – otrā vieta pilnīgi jaunai partijai – tas ir triumfs. Tas ka Kristovskis dēļ savām personīgām īpašībām reti kad būs pozīcijā, tas ir cits stāsts.

Ne ieguva/ ne zaudēja:

[1] Jaunais Laiks – potenciāls bija daudz lielāks, nekā saņemtie 15% + arī pozīcijā nenokļūs. Tomēr domē iekļuva un tas ir kā labs tramplīns nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Read the rest of this entry »

Biju Arēnā Rīga uz Šlesera performansi. Ja godīgi, nekā īpaši, tomēr jāatzīst, ka priekš pirmā tāda hepeninga Latvijā bija labi, bet domāju ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām šādu šovu būs vairāk. Pāris lietas kas likās interesantas:

[1] Ne-Šleseru (Baštiks, Godmanis) runas bija absolūti otršķirīgas, jo viss pasākuma fokuss bija tikai uz Šleseru. Sajūta bija apmēram tāda, ka Šlesers pie mums ir atlidojis no Kosmosa. Godmani ieraugot vispār uznāca drebuļi, jo viņš asociējas ar šizofrēnisko katastrofas piesaukšanu visā viņa otrās premjerēšanas laikā;

Read the rest of this entry »

Skumji, bet praidisti un to atbalstītāji, kā piemēram Šlesers, ir atkal uzvarējuši. Es neesmu praidistu nīdējs, tomēr arī ne viņu atbalstītājs. Kad praidisti uzvar? Tad kad saņem maksimālu publicitāti. Mans priekšlikums kā var atrisināt ikgadējo praida problēmu:

1. Atļaujam viņiem rīkot savu praida gājienu bez liekām publicitāti raisošām diskusijām;
2. Un ar drošības apsvērumiem šo atļauju dodam ārpus centra. Principā jau smieklīgi jo viņi var rīkot savus gājienus katru dienu piemēram 5 km no Rīgas robežas. Bet to viņi negrib.

Tā vietā katru gadu notiek sekojošais:

1. Tiek muļļāts atļaujas izsniegšanas/ neizsniegšanas jautājums, tajā skaitā piesaistot tiesu;
2. Pēc ilgām diskusijām tiek atļauts rīkot to kaut kur centrā (Vērmanes dārzā);
3. Tākā ir saasināta uzmanība, tad ir daudz interesentu, pro un con cīnītāju un daudz policijas.

Kas no šīs histērijas ir ieguvēji?

1. Praidisti, jo viņi ir saņēmuši maksimālu publicitāti savam “pasākumam”, kurā sludina vērtības, kas tomēr nav pieņemamas sabiedrības vairākumam;
2. Ainars Šlesers, kurš caur saviem sludinātājiem (Ļedjajevs) iegūst plusus vēlēšanām, jo visi tak redz kā Ļedjajevs “cīnās” pret praidu.

Kad iemācīsimies ignorēt viņus, nebūs publicitātes, nebūs šādu gājienu un nebūs tādu “ticīgo” kā Ļedjajevs. To arī mums visiem novēlu.