Pārpublicēju 2 rakstus, kas atspoguļoja TB/LNNK kongresa norises, kas notika 2010.gada 17.aprīlī. Pieminētas domas no debatēm, tajā skaitā arī manējās.
____________________________
Partijas “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK biedru uzstājīgie mudinājumi veidot
politisku apvienību ar “Visu Latvijai!” saniknoja Robertu Zīli, kurš paziņoja, ka tādā gadījumā viņš vairs nebūs ne partijas priekšsēdētājs, ne Ministru prezidenta kandidāts.
“Tad jūsu premjera kandidāts ir Raivis Dzintars,” klātesošajiem “TB”/LNNK kongresa delegātiem norādīja aizvainotais R. Zīle pēc tam, kad lielākā daļa runātāju bija izteikušies par apvienošanos ar “VL”, bet vairāki partijas grupu vadītāji ierosinājuši kongresu balsot par attiecīgu rezolūciju. “TB”/LNNK priekšsēdētājam bija cits viedoklis, un tika liktas lietā dažādas metodes, lai balsojumu nepieļautu. Gan draudi atstāt partiju bez vadības, gan cita, nekonkrētāka rezolūcija, kas lēmumu par apvienības veidošanu pāradresē partijas domei, gan kategoriskā tonī izsludināts kongresa pārtraukums, kas pat radīja iespaidu, ka partija nav tālu no šķelšanas, tomēr tā nenotika.
Baidās būt nacionāli?
“Pilots, kurš sēž kabīnē, labāk redz, kur ir migla, kur purvs. Mūsu pilots ir Roberts Zīle. Nevar būt loģiski, ka mēs uzticamies pilotam, bet no lidmašīnas salona bļaujam, kurp viņam jālido un kurā lidostā jānosēžas,” partijas priekšsēdētāja tiesības noteikt partijas pozīciju aizstāvēja satiksmes ministra biroja vadītājs Emīls Jakrins.
Citi biedri tomēr aicināja nevilcināties un ātrāk vienoties ar “VL”. Kā sacīja Vilnis Zariņš: “”Visu Latvijai!” ir jauni cilvēki, kuriem sēžamvietas nav pieradušas pie mīkstiem krēsliem, tāpēc viņi gatavi upurēt vairāk nekā citas organizācijas.” Līdzīgus argumentus minēja arī Agita Ozola: “”VL” sabiedrības acīs asociējas ar tīro un gaišo, mēs šo oreolu esam zaudējuši, jo varbūt reizēm neesam turējuši nacionālo karogu pietiekami augstu.” Viņa arī secināja, ka daudziem politiķiem vārds “nacionāls” uzdzen zosādu un reizēm rodas iespaids, ka arī daži tēvzemieši no tā sāk baidīties. To ievērojis arī Ģirts Lapiņš: “Tiek metodiski sētas bailes. Mēs baidāmies būt nacionāli, ka mūs kāds nesapratīs – Eiropa vai potenciālie partneri.”
Read the rest of this entry »